Ievads

1. Mājoklis

2. Vides objekti

3. Gadalaiki un laikapstākļi

4. Transports

5. Daba

6. Ēdiens

7. Svētki un svinēšana

8. Vaļasprieki 

9. Iedzīvotāji

10. Kultūra 

11. Izglītība

 Sveicināti! Mans vārds ir Armins Ronis, un šodien es stāstīšu par to, kādi ir Rīgas iedzīvotāji.

Rīgas vēsture ir vairāk kā 800 gadu sena. Par Rīgas dzimšanas gadu tiek uzskatīts 1201. gads, kad Rīga pirmo reizi ir minēta vēstures dokumentos. Savu vārdu Rīga ir ieguvusi no upes Rīgas jeb Rīdzenes jeb Rīdziņas. Mūsdienās šīs upes vairs nav, tās vietā ir Rīdzenes iela. Bet stāsts par Rīgu jāsāk senākos laikos, kad Rīgas vietā bija līvu ciems. Līvi jeb lībieši ir tauta, kas Latvijā ir tikpat sena kā latvieši. Mūsdienās sevi par līviem uzskata vairs tikai 250 cilvēku un šajā valodā runā tikai daži desmiti līvu.

Lībieši un latvieši ir Latvijas pamattautas. Latviešu un lībiešu valodas ir ļoti atšķirīgas - latviešu valoda ietilpst baltu valodu grupā, bet lībiešu - somugru valodu grupā. Lībiešu valoda skan līdzīgi igauņu, votu, somu, karēļu valodām, bet latviešu valodas tuvākā “radiniece” ir lietuviešu valoda. Baltu valodas tiek uzskatītas par vienām no senākajām pasaulē. Latviešu valodā var sadzirdēt vienu no pasaules vecākajām valodām - sanskritu. Daudz cilvēku no Latvijas novadiem pārceļas dzīvot uz Rīgu, tādēļ Rīgā ir dzirdami arī dažādi dialekti. Jūs varat satikt cilvēku no Latgales vai Kurzemes, kas runās atšķirīgi no rīdziniekiem.

Rīgu uzcēla vācu iebrucēji, tādēļ Rīga ir uzskatāma par vācisku pilsētu. Tomēr jau no pirmsākumiem tajā ir dzīvojuši visdažādāko tautību cilvēki – latvieši, līvi, vācieši, krievi, poļi, ebreji un citas tautības. Lai labāk saprastu to, kāda Rīga ir šodien, nedaudz atskatīsimies vēsturē. Par Rīgas dibinātāju tiek uzskatīts vācu bīskaps Alberts. Tad arī šeit uz dzīvi apmetās pirmie kolonisti vācieši. Tā kā Rīga atradās netālu no jūras Daugavas krastā, tā strauji attīstījās kā tirdzniecības centrs. Rīga bija Hanzas savienības biedrs – tas nozīmē, ka Rīga ar citām lielākajām pilsētām bija parasktījusi izdevīgu savstarpējās tirdzniecības līgumu. Tirdzniecība veicināja arī kultūras uzplaukumu Rīgā, tādēļ Rīgā varam atrast “atskaņas” no visdažādākajām kultūrām ne tikai Eiropā, bet pat Āfrikā.

Livonijas kara rezultātā Rīga kādu brīdi bija Polijas pakļautībā, bet pēc tam piederēja zviedriem. 18. gadsimtā Rīga, tāpat kā lielākā daļa Latvijas, nonāca cariskās Krievijas sastāvā. Šajā laikā Rīga bija brīvpilsēta. Tas nozīmē, ka Rīgā likumi bija atšķirīgi no pārējās Latvijas, tādēļ uz Rīgu šajā laikā bēga daudz dzimtcilvēku – latviešu, lai meklētu glābiņu no vācu baroniem, kas mocīja un spīdzināja savus zemniekus. Rīgā šajā laikā notika strauja rūpniecības attīstība, tādēļ strādnieki bija vajadzīgi un pilsētā labprāt pieņēma šādus cilvēkus. Tomēr oficiālās valodas Rīgā bija krievu un vācu. Mācības skolās bija iespējamas tikai krievu valodā.

Tikai pēc Pirmā Pasaules kara, kad tika nodibināta Latvijas Republika, Rīga kļuva par Latvijas galvaspilsētu. Šajā laikā pilsēta kļuva par diezgan latvisku pilsētu. Pilsēta bija stipri izpostīta, tomēr ātri izdevās to atjaunot, un Rīgu sāka saukt par mazo Parīzi, tika skaista bija pilsēta.

1940. gada 17. Jūnijā Rīgā iebrauca padomju tanki, un Latvija tika okupēta. Otrā Pasaules kara laikā Rīga tika okupēta trīs reizes. Pēc kara Latvija tika iekļauta Padomju Savienības sastāvā. Kopš Latvija ir atguvusi neatkarību 1991. gadā, Rīga vēl joprojām ir valsts galvaspilsēta un šobrīd valsts valoda ne tikai Latvijā, bet arī Rīgā ir latviešu valoda. No Rīgas dibināšanas iedzīvotāju skaits Rīgā ir audzis, tomēr vislielākās izmaiņas Rīgas iedzīvotāju sastāvā ienesa Otrais Pasaules karš. No Rīgas aizbrauca vācbaltieši, holokaustā tika nogalināti ebreji, notika latviešu deportācijas. Šajā laikā Rīgā iebrauca milzīgs skaits cilvēku no Padomju Savienības. Visvairāk iedzīvotāju Rīgā dzīvoja 1990. gadā. Pēc neatkarīgas valsts atjaunošanas, iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājās un mainījās etniskais sastāvs.

Šobrīd Rīgā dzīvo ap 670 000 iedzīvotāju, no tiem 47% latviešu, 45% krievu. Pārējās tautas veido ap 10%. Rīgā bieži viesi ir arī cilvēki no Anglijas, Vācijas, Skandināvijas, tādēļ ikdienā Rīgā var dzirdēt visdažādākās valodas. Rīga ir atvērta dažādām kultūrām, tādēļ pilsētā ir izveidojušās biedrības, lai pulcētos un koptu savas tradīcijas. Vissenākā ir Rīgas Latviešu biedrība. Dažādas biedrības ir arī mazākumtautībām, piemēram, Latvijas Vācu savienība, Latvijas Ukraiņu biedrību apvienība, Latvijas Igauņu biedrība, Latvijas Poļu savienība. Tādu biedrību ir vairāk kā 20, un tās nodarbojas ar savas kultūras un valodas saglabāšanu, un integrācijas problēmu risināšanu Latvijā.

Cik dažādi ir cilvēki Rīgā, tik dažādas ir vietas, kur viņi dzīvo. Tādēļ Rīgā ir izveidotas apkaimes un to biedrības, kurās var iesaistīties katrs rīdzinieks un piedalīties vides veidošanā. Apkaimju biedrības rīko dažādus pasākumus savās apkaimēs, lemj par to nākotni un risina problēmas apkaimēs. Rīgā ir daudz un dažādas biedrības, kas ir radītas lai veicinātu kultūru un mākslu, saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu. Ļoti svarīgas ir biedrības, kas rūpējas par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram biedrība “Apeirons” vai sniedz palīdzību grūtībās nonākušajiem – biedrība “Tavi draugi”. Biedrība “Bolderājas grupa” rūpējas par Daugavgrīvas cietoksni, bet “Pilsēta cilvēkiem” rūpējas par to, lai Rīgā pārvietoties būtu vieglāk un ērtāk.

Īpaši pieminama ir Lielā talka. Tā ir lielāka nevalstiskā kustība, kas rūpējas pa tīru un skaistu Latviju. Lielās talkas kustībā ir iesaistītas visas pašvaldības, skolas, biznesa partneri, mediji, diasporas organizācijas, un, protams, pats galvenais – katrs atsaucīgais talcinieks. 15 gadu laikā Lielajā Talkā kopumā ir piedalījušies aptuveni 500 000 dalībnieku, bet pa gadiem kopā skaitot vairāk nekā miljons, Katru gadu vienu dienu aprīlī Lielajā talkā dodas iedzīvotāji visā Latvijā, lai sakoptu un padarītu labāku savu apkārtējo vidi. Šajā pasākumā cilvēki, ne tikai strādā, bet arī iepazīst viens otru un sadraudzējas.

Tikpat dažādi kā rīdzinieki, ir arī to reliģiskās piederības. Latvijā ir ticības brīvība, un valsts ir šķirta no baznīcas, tādēļ katrs cilvēks var izvēlēties, vai “iet baznīcā” vai nē – tā mēs, latvieši, sakām. Latvijā un Rīgā tradicionāla ir kristīgā ticība, tomēr mēs šeit varam sastapt arī citu ticību pārstāvjus. Latvija ir vieta, kur satiekas visas lielākās kristīgās konfesijas, Vislielākā ir luterāņu konfesija, kas izveidojusies Reformācijas ietekmē. Tai seko katoļu kopiena, bet trešā lielākā kopiena Rīgā ir pareizticīgie jeb ortodoksi. Rīgā ir arī mazākas konfesijas, piemēram baptisti un vecticībnieki. Pēdējā laikā Latvijā ir atdzimusi dievturība – tā ir atjaunota latviešu pagāniskā reliģija, kas piekopj un ievēro senos latviešu rituālus. Pavisam nesen ir pieņemts likums, ka dievturi tāpat kā kristīgās konfesijas, drīkst laulāt cilvēkus, līdz ar to tā ir atzīta par oficiālu reliģiju.

Tomēr lielākais skaits Rīgas iedzīvotāju neuzskata sevi par reliģioziem. Liela daļa rīdzinieku uz baznīcu dodas tikai svētkos, īpašos gadījumos, vai uz koncertu. Rīgā cilvēki cenšas būt draudzīgi un toleranti viens pret otru, neraugoties uz etnisko vai reliģisko piederību. Katram ir iespēja atrast savu kopienu, kurā iesaistīties. Tomēr, ja īsti neuzrunā neviena, tad varat kādam vienkārši pateikt “Čau!”, un saruna var sākties. vai vislabāk paņemiet līdzi uz mājām!