Ievads

1. Mājoklis

2. Vides objekti

3. Gadalaiki un laikapstākļi

4. Transports

5. Daba

6. Ēdiens

7. Svētki un svinēšana

8. Vaļasprieki 

9. Iedzīvotāji

10. Kultūra 

11. Izglītība

Mani sauc Armins Ronis, un šis stāsts būs veltīts laika apstākļiem Rīgā un par to, kā piemēroties tiem. Latvija atrodas mērenajā klimatiskajā joslā, tāpēc Latvijā un arī Rīgā ir četri gadalaiki: pavasaris, vasara, rudens un ziema. Katrs no šiem gadalaikiem ir citāds un prasa citādu apģērbu un paradumus. 
Rīga atrodas tuvu jūrai. Apmākušās un mākoņainas dienas ir biežāk nekā saulainās. Bieži vien laikapstākļi mainās ļoti ātri - var spīdēt saule, bet jau pēc brīža ir pamatīgs negaiss. Tāpat var ātri kļūt auksti vai silti, tāpēc Rīgā cilvēki dodas ārā no mājām, “paķerot līdzi” nepieciešamās lietas, kas vajadzīgas, ja mainās laiks. 
Vārdam “laiks” ir vairākas nozīmes: filozofiskā un laika skaitīšanas nozīme. Laika skaitīšanas nozīmē mēs runājam par pagātni, tagadni vai nākotni. Ja runājam par laikmetu, tad mēs sakām: “bija tādi laiki”. Runājot par laiku kā par laikapstākļiem, mēs sakām: “šodien ārā saulains laiks” vai jautājam: “kāds šodien ārā laiks?” 
Gadalaiki mainās pakāpeniski un reizēm ir grūti pateikt, kāds gadalaiks šobrīd ir. Tāpēc mēs izšķiram kalendāros gadalaikus, metereoloģiskos gadalaikus un astronomiskos gadalaikus. Kalendārie gadalaiki ir konkrēti datumi kalendārā. Tie katrs ir trīs mēnešus gari. Astronomiskie gadalaiki sākas un beidzas Saulgriežos un Saulstāvjos. Tos aprēķina astronomiski. Metereolģiskie gadalaiki sākas un beidzas tad, kad ārā ir noteikta gaisa temperatūra. Mēs secīgi apskatīsim visus gadalaikus, sākot ar ziemu, turpināsim ar pavasari un vasaru, un noslēgsim ar rudeni. 
Ziema sākas, kad gaisa temperatūra ilgstoši ir zem nulles. Ziema ir aukstākais gadalaiks Latvijā. Šajā laikā mēs svinam Ziemassvētkus. Atšķirībā no citām tautām, mēs šos svētkus esam nosaukuši gadalaika vārdā - “ziemas-svētki”. Lai arī mēs bieži vēlam viens otram “baltus Ziemassvētkus”, ne vienmēr tā ir - dažreiz decembra beigās ir tikai sals bez sniega. Tad mēs to saucam pa kailsalu. Dažreiz līst lietus. Bet, ja mēs runājam par “baltiem Ziemassvētkiem”, tad tas ir tad, kad snieg sniegs. Sniegs var snigt dažādi - ātri vai lēni, lielām vai mazām pārslām. Ja stiprāks vējš pūš reizē ar sniegu, mēs to saucam par puteni. Putenis putina un var aizputināt ceļus un ielas. Tad pārvietoties ir ļoti grūti. Ir jābrauc un jāiet ļoti uzmanīgi. Ja ziemā ir liels sals, mēs to saucam par “aukstu” jeb “bargu” ziemu. Kad sals ir lielāks, tad upes un ezeri pārklājas ar ledu. Ļoti bargās ziemās aizsalst arī jūra. Ja ir liels sals un gaiss ir ļoti mitrs, veidojas sarma - uz visiem priekšmetiem sasalst mazi ledus kristāliņi. Tas izskatās ļoti skaisti. 
Dažreiz ziema var būt “mīksta” - tas nozīmē, ka liela sala nav, bet ir daudz atkušņu. Atkusnis ir laika periods, kurā gaisa temperatūra ir virs nulles un sniegs kūst, pārvēršas ūdenī. Tad ir lielas peļķes un atkala. Atkala, kuru vēl sauc par apledojumu vai melno ledu, ir plāna ledus kārtiņa, kas ir ārkārtīgi slidena. Šajā laikā ir īpaši jāuzmanās no kritieniem. Tāpēc ziemā ir svarīgi izvēlēties piemērotu apģērbu - siltus zābakus un biezu ziemas jaku vai mēteli. 
Ziemā ir nepieciešama arī šalle, cepure un cimdi. Cimdus latvieši sauc par pirkstaiņiem vai dūraiņiem - atkarībā no tā, vai tajos ir vieta katram pirkstam. Ziemā dienas ir visīsākās un naktis ir visgarākās. Ziemassvētku laikā dienas garums ir tikai sešas stundas. 
Kad dienas kļūst garākas, tuvojas pavasaris. Katru gadu cilvēki ļoti gaida pavasari - tas nozīmē, ka garā ziema ir pārdzīvota, būs silts un gaišs. Pavasaris var būt ļoti dažāds. Meteorologi saka, ka pavasaris sākas, kad gaisa tempretatūrā ir virs nulles grādiem pēc Celsija. Cilvēki pavasari pamana, kad kūst sniegs un lāstekas. Tad saule silda siltāk un spožāk, tomēr gaiss vēl ir vēss. Tad mēs sakām, ka “saulīte ir ar zobiem”. Tad gribas novilkt biezās ziemas drēbes, tomēr ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Dažreiz pavasaris atnāk ļoti agri, tad mēs sakām “agrs pavasaris”. Ja pavasaris kavējas, mēs sakām, ka šogad ir “vēls pavasaris”. Dažreiz laikapstākļi pavasarī ir tik mainīgi, ka mēs īsti nevaram saprast, vai pavasaris ir klāt vai nav. Tad vienmēr palīdz gājputni - ja debesīs virs Rīgas ir redzami putnu kāši, tad ir skaidrs, ka pavasaris ir klāt. 
Sākumā pavasarī šķiet, ka nekas nemainās - var pat brīžiem uznākt sals un sniegs, bet vienā mirklī paliek patiešām silts un ātri viss sazaļo. Kokiem plaukst lapas, parkos zied puķes, un mēs varam teikt, ka ir “atnācis ziedonis”. Vārds “ziedonis” nozīmē, ka viss zied. Vispirms piebriest pumpuri, un tad tie pārvēršas ziedos. Dažreiz ziedonī uznāk “cīruļputenis” - sniegs, kas uzsnieg uz zaļām lapām. Tas gan ātri pazūd. Vēl pavasarī var būt ir salnas. Tad no rītiem zeme ir balta. Salnas var nodarīt lielu postu augiem, tāpēc dārzus ir svarīgi no salnām pasargāt. Pavasara beigās mēs ļoti gaidām pirmo pērkona negaisu, jo, kā saka latviešu tautas ticējumi, tad mēs zinām, ka zeme ir pietiekami silta, lai uz tās varētu sēdēt. Pērkons nāk kopā ar zibeni un lietu. Lietus gan var līt bez pērkona. Lietus var “gāzt kā ar spaiņiem”, “līņāt”, “līt aumaļām”, “smīlāt”, “rasināt”. Tie ir tikai daži no sinonīmiem vārdam “līt”. 
Pavasarī dienas strauji kļūst garākas. Mēs varam doties tālākās pastaigās, tādēļ ir svarīgi ģērbties viegli, bet silti. Vēsā laikā velkam kājās pavasara zābakus un siltu pavasara vējjaku. Noderēs arī cepure un cimdi, ja laiks vēl nav silts. Noteikti līdzi ir jāņem lietussargs - ja nu uzlīst! 
Vasara Latvijā sākas maijā vai jūnijā. Tad kokiem ir saplaukušas lapas, dienas ir kļuvušas pavisam garas un laiks – silts. Jūnijā mēs svinam Jāņus jeb Līgosvētkus. Tad nakts ir visīsākā, bet diena visgarākā. Vairāk par gadskārtu svētkiem mēs stāstīsim sadaļā “Svētki un svinēšana”. Jāņos zied pļavu puķes. Šādas pļavas mūsdienās sauc par “dabiskajām pļavām”. Tādas ir atrodamas arī Rīgā. 
Dažreiz līdz Jāņiem laiks ir vēss, tāpēc mēs iesakām Jāņos ņemt līdzi siltu jaku un lietussargu. Latvijā vasarā mākoņainas dienas mijas ar saulainām. Ja visu dienu spīd saule, tad mēs sakām “saulains laiks”. Ja saule mijas ar mākoņiem, tad tas ir “mākoņains laiks”. Dažreiz mēs sakām, ka ir “apmācies laiks” – tad saule pie debesīm nav redzama – debesis ir pelēkas. Bieži vien mākoņi atnes lietu, tāpēc neaizmirstiet līdzi lietussargu! Dažreiz Rīgā ir lietusgāzes, tad lieti noderēs arī gumijas zābaki jeb, kā ikdienā mēdzam teikt – gumijnieki un lietusmētelis. 
Rudens nāk atkal ar salnām un vēsākiem laikapstākļiem. Tāpat kā pavasarī, rudenī laikapstākļi mainās ļoti strauji. Rudeni parasti “iezvana” gājputnu kāši, kas lido virs Rīgas. Ielās parādās skolnieki ar ziediem rokās. 1. septembris ir diena, kad bērni atsāk skolas gaitas. Rīgā ierodas visi tie iedzīvotāji, kas vasarā dzīvojuši laukos. 
Septembrī bieži vien vēl ir ļoti silts laiks. Šīs siltās dienas mēs saucam par “atvasaru”. Dienas ir kļuvušas īsākas, un kokiem lapas sāk lēnām krāsoties dzeltenas un sarkanas. Tad sākas lapkritis, viens no skaistājiem periodiem dabā. Šajā laikā Rīga kļūst īpaši skaista. Oktobrī jau lapas kokiem lielākoties ir nokritušas, un lēnā garā Rīgā sākas lietus un miglas periodi. Laiks kļūst arvien nepatīkamāks, nemīlīgāks, dienas “saraujas” īsākas. Mēs iesakām šajā laikā ģērbties silti un ūdensizturīgā apģērbā. Dažreiz lietus ir ilgstošs un smidzinošs. Mitrums ienāk mūsu mājokļos, un mēs ieslēdzam apkuri. 
Novembris ir “visdrūmākais” mēnesis gadā. Tad dienas ir kļuvušas pavisam īsas, bet sniegs, kas palīdz pārdzīvot tumsu, vēl nesnieg, vai ir ļoti rets. Novembrī laikapstākļi var būt ļoti dažādi - var būt ilgstošs lietus un migla, kad temperatūra turas virs nulles, bet var būt arī ilgstošs sals, kad temperatūra nokrītas pat līdz –20 grādiem Celsija. Parasti šajā mēnesī cilvēki vislabprātāk uzturas mājās un gaida uzsniegam sniegu, kas Rīgu padara gaišāku un skaistāku. Un tad jau šķiet, ka Ziemassvētki ir ”tepat aiz stūra”, un tad atkal varēs gaidīt pavasari un vasaru, jo laiks un laikapstākļi nekad nav vienādi. Rīgā katrs gads ir citāds. Patīkamu atpūtu un iepazīstiet Rīgu un tās apkārtni!