Sveicināti! Mans vārds ir Armins Ronis, un šodien mēs runāsim par izglītības iespējām Rīgā.

Latvijā ir izveidota izglītības sistēma, kas kalpo visiem, sākot no pusotra gada veciem bērniem līdz cilvēkiem sirmā vecumā. Izglītību var iedalīt formālajā izglītībā un neformālajā izglitībā. Formālā izglītība ir bērnudārzi, skolas, augstskolas un citas izglītības iestādes. Neformālā izglītība ir cilvēka interesēm un vajadzībām atbilstoša izglītība gan izglītības iestādēs, gan ārpus tām.

Bet mēs sāksim no paša sākuma. Pirmo izglītību bērns iegūst pirmsskolas izglītības iestādē. Ikdienā mēs to saucam par bērnudārzu vai dārziņiem. Bērnudārzu bērni var apmeklēt no pusotra gada vecuma līdz septiņu gadu vecumam. Dārziņā grupiņas parasti veido ap 20 bērnu līdzīgā vecumā. Bez rotaļām un diendusas – tā sauc gulēšanu pa dienu pēc pusdienām – bērniem notiek arī dažādas nodarbības mākslā, sportā, dejošanā un mūzikā. Vecākajās grupiņās bērni mācās lasīt un skaitīt. Bērnudārza izglītību sauc par pirmsskolas izglītību. Rīgā ir ap 150 pašvaldības bērnudārzu un ap 80 privāto bērnudārzu.

Septiņu gadu vecumā bērni dodas uz skolu. Mācību gads sākas 1. septembrī. Tad skolēni ģērbjas svētku drēbēs, ierodas skolā ar ziediem, lai sveiktu skolotājus. Parasti tas ir svinīgs pasākums, kad visi ir priecīgi satikties pēc vasaras brīvlaika. Skolas pēdējā mācību diena ir 31. maijs, pēc kura sākas trīs mēnešu garš brīvlaiks.

Skola tiek iedalītā pamatskolā un vidusskolā. Pamatskolā bērns mācās deviņus gadus. Šī izglītība Latvijā ir obligāta. Pamatskolas programmā mazākajās klasēs ir latviešu valoda,angļu valoda, matemātika, sports, dizains un tehnoloģijas, dabaszinības un citi mācību priekšmeti. Vecākajās klasēs tos papildina ģeogrāfija, bioloģija, vēsture, literatūra, fizika, datorika, ķīmija. Katra skola pēc saviem ieskatiem var paildināt šo sarakstu ar citiem mācību priekšmetiem.

Vidusskola ir no 10. Līdz 12. klasei. Šajā laikā jaunieši apgūst izglītības pamatkursus un padziļinātos kursus. Katra skola piedāvā citādus padziļinātos kursus, un skolēns var izvēlēties, kurus priekšmetus vēlas apgūt padziļināti. Padziļinātie vai pamata kursi var būt dabaszinātnēs, tehnoloģijās, matemātikā, valodās, sociālajās zinātnēs, vēsturē, kultūrā un mākslā vai veselības un sporta jomās. Skolu beidzot, jaunieši liek centralizētos eksāmenus latviešu valodā, angļu valodā un matemātikā. Vēl vismaz vienu eksāmenu kādā priekšmetā jaunietis var izvēlēties pats.

Rīgā ir 101 skola, tādēļ katrs var atrast piemērotāko gan pēc atrašanās vietas, gan pēc interesēm ne tikai akadēmiskajās bet arī profesionālajās programmās, tāpēc pēc pamatskolas jaunietim ir iespēja izvēlēties arī profesionālo izglītību. Tās sauc par profesionālās izglītības iestādēm. Tajās jaunieši iegūst vidējo izglītību un profesiju. Piemēram vienā no vecākajām – Rīgas Valsts tehnikumā – var apgūt vairāk nekā 25 profesijas, ieskaitot automehāniķi, datorsistēmu tehniķi, elektrotehniķi, grāmatvedi un citas profesijas, bet Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā var apgūt dizainu, kokapstrādi, metālapstrādi un dažādas profesijas, kas saistītas ar medijiem. Parasti šādi tehnikumi vai arodskolas piedāvā arī dienesta viesnīcas, tādēļ šajās skolās parasti mācās jaunieši no visas Latvijas. Bieži vien šajās skolās mācību ilgums ir lielāks nekā parastajās vidusskolās.

Atsevišķi nodalāmas mūzikas un mākslas vidusskolas. Šīs skolas sagatavo jaunos māksliniekus – mūziķus, gleznotājus, lietišķās mākslas māksliniekus un belatdejotājus.

Skolas laikā gandrīz visi bērni un jaunieši nodarbojas arī ar interešu izglītību. Tie ir dažādi pulciņi un kolektīvi, kuros bērni apgūst sev interesējošo. Vispopulārākā ir dejošana un dziedāšana, jo gandrīz katrā skolā vai tuvējā kultūras iestādē ir savs deju kolektīvs, koris vai ansamblis. Mūsdienās arvien populārāki paliek tehniskie pulciņi, kas iepazīstina ar zinātni, piemēram robotikas pulciņi vai dronu skolas. Rīgā katram jaunietim ir iespējas atrast sev interesanto un nodarboties ar to.

Pēc vidusskolas jaunieši parasti dodas strādāt vai turpināt mācības augstskolā. To sauc par augstāko izglītību. Augstākā izglītība tiek iegūta augstākās izglītības iestādēs — universitātēs, akadēmijās, institūtos, augstskolās un dažās koledžās. Rīgā ir trīsdesmit sešas augstskolas, no tām trīs zinātniskās universtitātes. Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) galvenais ir ārstniecības virziens. Šeit galvenokārt mācās nākamie ārsti, farmaceiti un citu ar medicīnu saistītu profesiju pārstāvji. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sagatavo nākamos inženierus, būvniekus, mehāniķus. Tāpat šeit mācās nākamie programmētāji, ķīmiķi un arhitekti. Latvijas Universitātē studē humanitārās, dabas, tehniskās un sociālās zinātnes. Tā ir vislielākā augstskola Latvijā. Rīgā ir vairākas augstskolas, kas māca konkrētas jomas, piemēram Banku augstskola, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA”, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmija. Šīs augstolas jaunieši izvēlas, lai varētu strādāt konkrētās profesijās. Jaunos kultūras un mākslas darbiniekus skolo trīs augstskolas – Latvijas Kultūras akadēmija sagatavo kultūras teorētiķus, producentus, aktierus un režisorus, Latvijas Mākslas akadēmija - māksliniekus, savukārt, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā mācās mūziķi. Latvijā par augstāko izglītībību tiek piešķirts grāds. Tas ir bakalaura grāds, tam seko maģistra grāds, vai kā mēs sakām maģistrs. Tiem kas vēlas nodarboties ar zinātni, pēc disertācijas aizstāvēšanas tiek piešķirts doktora grāds. Ja doktora grāda ieguvējs turpina papildināt zināšanas un strādā augstskolā, šo procesu sauc par pēcdoktorantūru.

Arī tad, ja cilvēki nevēlas darboties zinātnē, mūsdienās viņiem ir jāmācās visu mūžu. To sauc par mūžizglītību. Mūžizglītība ir mācīšanās visas dzīves garumā. Tie ir kursi, semināri, konferences, dažādas neformālās mācīšanās metodes, piemēram, radošās darbnīcas, domubiedru nometnes.

Mūsdienās izglītību var iegūt klātienē, ierodoties uz mācību vietām. Tas ir nepieciešams, ja jāapgūst praktiskas iemaņas, piemēram, darbošanās ar kādu rīku vai, lai mācītos, nepieciešama vairāku cilvēku klātbūtne. Arvien populārāk mūsdienās ir mācīšanās attālināti. Bieži šādi notiek lekcijas vai konferences. Arvien biežāk šādu mācību formu izmanto tālākizglītības kursos. Mācīties ir iespējams arī lasot vai skatoties mācību video, kā piemēram šis video. Arī tad, ja mēs mērķtiecīgi nemeklējam iespējas mācīties, mēs mācāmies katru dienu no dzimšanas brīža līdz sirmam vecumam.

Mēs novēlam, lai jums gaišas galvas mācoties!