Sveicināti! Mans vārds ir Armins Ronis,  un šodien es pastāstīšu par Rīgas iedzīvotāju vaļaspriekiem.  Tikpat dažādi, kā iedzīvotāji, ir viņu vaļasprieki,  vai, kā bieži mēdz teikt - hobiji.  Daži vaļasprieki nāk no bērnības,  bet ar citiem mēs iepazīstamies un iemīlam tos jau pieaugušā vecumā. 

Rīgā jau bērnudārza laikā bērni mācās dziedāt un dejot.  Un kā nu ne – pasaules lielākie dziedāšanas un dejošanas svētki –  Latvijas Dziesmu un Deju svētki norisinās tieši Rīgā.  Vispopulārākās ir tautas dejas -  tās ir radušās, pielāgojot latviešu tradicionālās dejas skatuvei.  Pārsvarā tautas dejas dejo pāros - puisis ar meiteni,  un uz skatuves tiek veidoti dažādi raksti.  Lai dejotu tautas dejas, jums ir jābūt kādā tautas deju kolektīvā.  Tajā var iestāties no trīs gadu vecuma un dejot līdz sirmam vecumam,  jo Rīgā ir vairāk kā simts tautas deju kolektīvu, kurā laipni aicināts ikviens.  Ja esat vairāk dziedātājs, ne dejotājs,  tad jums ir iespēja dziedāt korī.  Koros latvieši dzied jau vairāk kā 150 gadu.  Rīgas kori dzied tik labi, ka bieži uzvar starptautiskos konkursos.  Latvijas koriem jau izsenis ir izveidots īpašs repertuārs –  Latvijas dižākie komponisti ir rakstījuši dziesmas koriem –  piemēram, Jāzepa Vītola “Gaismas pils”  vai Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”.  Šie skaņdarbi tiek atskaņoti Dziesmu svētkos. 

Ja gribat iepazīt dziļāk latviešu etnogrāfisko kultūru,  tad varat iesaistīties kādā no folkloras kopām.  Folkloras kopā varat būt kopā ar visu ģimeni – tajās gan liels gan mazs var dejot, dziedāt  un mācīties latviešu tautas kultūras tradīcijas.  Ja par dziedāšanu un dejošanu jūs vairāk interesē teātra spēlēšana,  tad noteikti varat doties uz kādu no amatierteātriem,  kas nodarbojas ar teātra mākslu.  Rīgā var atrast visdažādākos teātra žanrus,  sākot no improvizācijas teātriem, beidzot ar bērnu un studentu teātriem.  Amatierteātri regulāri piedalās dažādos teātra festivālos gan Latvijā, gan ārvalstīs. 

Tiem, kam skatuves mākslas nav tuvas,  ir iespēja sevi pilnveidot gleznojot, fotografējot un strādājot ar rokdarbiem.  Latvijā ir ļoti senas rokdarbu tradīcijas,  kuras tiek rūpīgi koptas arī mūsdienās.  Vispieejamākais rokdarbu veids ir adīšana,  tam vajag tikai adāmadatas un dziju.  Adīt var cimdus, zeķes, džemperus, lakatus, kleitas.  Fantāzijai šeit nav robežu!  Cimdi adītājām top īpaši skaisti - ar visažādākajiem rakstiem.  Otrs izpaltīts rokdarbu veids ir aušana.  Lai austu, ir nepieciešamas stelles.  Tās parasti aizņem daudz vietas, tādēļ bieži vien audējas pulcējas aušanas studijās –  īpašās vietās, kur audējas dodas aust.  Parasti Latvijā auž - brunčus, tā sauc etnogrāfiskos svārkus,  villaines - gareniskus plecu apsegus un lakatus.  Īpaši skaistas izskatās austās segas.  Ja aušana jūs aizrauj, tad varat aust arī jostas.  Īpaša ir Lielvārdes josta, kurā raksts neatkārtojas.  Tas ir labs veids, kā pavadīt garos un tumšos ziemas vakarus. 

Vēl viens veids, kā pavadīt garos vakarus, ir galda spēles.  Tās var būt pavisam vienkāršas, piemēram, “Cirks”, “Riču raču”,  vai arī ļoti sarežģītas – šahs vai “Latvija”.  Tā ir īpaša erudīcijas spēle ar jautājumiem par Latviju.  Lielu popularitāti rīdzinieku vidū ir izpelnījušās kāršu spēles.  Mums pat ir sava nacionālā spēle “zolīte”. 

Ar rokdarbiem un spēlēm parasti nodarbojas ziemā,  jo vasarā ir cits, ļoti svarīgs vaļasprieks - dārzkopība.  Bieži vien rīdziniekam ir lauku mājas vai dārziņš ārpus Rīgas,  kurās viņš pavada lielāko daļu vasaras vakarus un brīvdienas.  Dārza darbi bieži vien sākas februārī,  kad tiek sēti tomāti un citi augi,  un audzēti uz palodzes, lai augustā paspētu ienākties raža.  Aprīlī un maijā ir zemes rakšana un sēšana,  maijā svarīgi ir bieži pļaut zāli, lai izveidotos skaists mauriņš.  Bet augutā jau ienākas pirmā raža –  ir īpašs gandarījums pasniegt pusdienās pašaudzētus dārzeņus. 

Ja nav sava dārza, tad vīri, un ar vien biežāk sievietes  garos vasaras vakarus un agros rītus pavada makšķerējot.  Rīgā var makšķerēt pašā centrā - Daugavā,  tomēr lielākie lomi ir Buļļupē, Sarkandaugavā, Ķīšezerā,  Juglas ezerā vai Baltezerā.  Pirms doties makšķerēt, noteikti ir jāizlasa makšķerēšanas noteikumi un jānopērk makšķerēšanas licence.  Ne visus vilina makšķerēšana, tādēļ varat doties garās pastaigās.  Rīgā ir daudz parku.  Ja vēlaties lielāku vientulību, varat aizbraukt uz kādu no Pierīgas mežiem.  Šajos mežos var ne tikai pastaigāties, bet arī ogot un sēņot.  Latvijā mežā aug, mellenes, zilenes, brūklenes, bet purvos - dzērvenes.  Īpaši populāra ir sēņošana.  Mēs lasām gailenes, baravikas, bekas un bērzlapes, un daudzas citas gardas un ēdamas sēnes.  Tomēr ir jābut ļoti uzmanīgiem.  Latvijā aug indīgākās sēnes pasaulē – baltā un zaļā mušmire.  Tāpēc mežā noteikums ir viens: neesi pārliecināts, grozā neliec! 

Sports ir ļoti izplatīts vaļasprieks.  Cilvēki skrien, soļo, vingro, nūjo – to kopā sauc par vieglatlētiku,  tas ir populārākais sporta veids Latvijā.  Rīgā tiek rīkoti dažādi sporta pasākumi,  no kuriem visslavenākais ir Rīgas maratons.  Tas notiek katru gadu maijā.  Rīgas maratonā piedalās visu paaudžu skrējēji no visas pasaules –  gan tie, kas var noskriet visu maratonu,  gan tādi, kam pa spēkam tikai ir īsākas distances. 

Vecākā paaudze vairāk aizraujas ar nūjošanu.  Rīgā ir vairākas nūjošanas grupas.  Tāpat bieži vien Rīgā vingrošanas un jogas nodarbības notiek bez maksas parkos.  Rīgā ir vairāki baseini, kuros var nodarboties ar peldēšanu vai ūdens aerobiku. Rīgā ir daudz sporta zāļu,  uz kurām var doties nodarboties ar visdažādākajiem sporta veidiem. 

Bez indivudālajiem sporta veidiem,  Latvijā un Rīgā ļoti iecienīti ir komandu sporta veidi.  Vispopulārākais ir basketbols, volejbols un futbols.  Galvenais šajos sporta veidos ir bumba.  Volejbolā ir vajadzīgs tīkls, kas sadala laukumu uz pusēm,  futbolā vārti, kuros iesist bumbu,  basketbolā grozs, kurā bumbu iemet.  Viens no basketbola paveidiem ir strītbols.  Šajā spēlē ir tikai viens grozs.  Savukārt volejbolu cilvēki labprāt spēlē pludmalē, tāpēc ir radies pludmales volejbols.  To var spēlēt gandrīz jebkur, kur ir smiltis un tīkls.  Vēl viens sporta veids, kuru nedrīkst nepieminēt, ir hokejs.  Latvija ir hokeja lielvalsts!  2023. gadā Latvijas izlase izcīnīja trešo vietu pasaules čempionātā,  tāpēc gandrīz katra maza puikas sapnis ir trenēties hokejā. 

Viens no rīdzinieku lielākajiem hobijiem ir līdzjutēju kustība.  Līdzjutējus bieži sauc par faniem.  Visā pasaulē saka, ka nav labāku līdzjutēju par latviešiem.  Tā ir iespēja būt kopā ar sev līdzīgi domājošajiem,  iegūt emocijas un apceļot pasauli ar Latvijas komandu.  Katram Rīgā ir iespējas atrast tieši to, kas patīk visvairāk.  Vaļasprieki dod iespēju iegūt draugus un saturīgi pavadīt laiku.  Lai jums izdodas iegūt savus draugus  un pavadīt laiku tieši tā, kā patīk jums!