Sveicināti! Mani sauc Armins Ronis. Šis ir stāsts par Rīgu, Latvijas Republikas galvaspilsētu. 
Rīga ir lielākā pilsēta Latvijā. Tā ir dibināta 1201. gadā. Šobrīd Rīgā dzīvo ap 600 000 iedzīvotāju. Vēsturiski Rīga vienmēr ir bijis stratēģiski svarīgs centrs. Tā atrodas pie Baltijas jūras. Rīga ir izveidojusies pie Latvijas lielākās upes Daugavas. Daugava Rīgu ir sadalījusi divās daļās. Rīgas iedzīvotāji Daugavas kreiso krastu sauc par Pārdaugavu. Tas nozīmē - pāri Daugavai. Pārdaugava kā Rīgas daļa ir veidojusies vēlāk nekā pati Rīga. 
Rīgas labajā krastā atrodas Vecrīga un Klusais centrs. Šīs divas apkaimes ir iekļautas UNESCO, tas ir Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Šīs apkaimes ir galvenie tūrisma objekti Rīgā. Vecrīgā ir daudz arhitektūras pieminekļu. Tās ir baznīcas - piemēram, Rīgas Doms un Svētā Pētera baznīca, ko mēs ikdienā saucam par Pēterbaznīcu. Pēterbaznīcas tornis (Pētertonis) ir augstākais baznīcas tornis Latvijā. Pašā torņa galā ir vējrādītājs - gailis. Rīgas torņu gaiļi ir simbols mūsu pilsētai. Senos laikos ceļiniekiem gailis bija pirmais, ko ieraudzīja, iebraucot Rīgā. 
Netālu no Pēterbaznīcas ir Strēlnieku laukums. Tajā atrodas piemineklis latviešu strēlniekiem. Tā mēs saucam latviešu karavīrus Pirmajā Pasaules karā. Šajā laukumā atrodas Okupācijas muzejs. Tas aicina mūs atcerēties un pieminēt Latvijas okupāciju 20. gadsimtā. Blakus muzejam ir Melngalvju nams. Tas, tāpat kā Pēterbaznīcas tornis, tika sagrauts otrā pasaules kara laikā, bet tagad uzcelts no jauna. 
Viena no vecākajām celtnēm Vecrīgā ir Rīgas pils. Tur ir Latvijas Valsts prezidenta darba vieta. Bet vecākā dzīvojamā māja Rīgā atrodas Mazajā Pils ielā 17. Tā ir daļa no “Trīs brāļiem” - tās ir trīs mājas, kas uzbūvētas cieši blakus viena otrai. Vecrīgā var apskatīt arī senos nocietinājumus, kas saglabājušies līdz mūsdienām. Ievērojamākais ir Pulvertornis - vienīgais pilsētas nocietinājumu tornis, kas saglabājies līdz mūsdienām. 
Pulvertornim pretim ir Bastejkalns – iemīļota rīdzinieku pastaigu vieta. Blakus Bastejkalnam atrodas Laimas pulkstenis. Tā ir vieta, kur rīdzinieki daudzus gadu desmitus ir sarunājuši “randiņus” - tā Latvijā sauc romantiskas satikšanās. Un tālumā var redzēt balto, stalto ēku - Latvijas Nacionālo operu un baletu. 
Tomēr skaistākais un svarīgākais šajā apkaimē ir Brīvības piemineklis. Tas ir uzcelts par latviešu tautas ziedojumiem. Tas ir simbols mūsu brīvībai un dzimtenes mīlestībai. Par to liecina arī uzraksts uz pieminekļa: “Tēvzemei un Brīvībai”. Šis piemineklis ir stāvējis Rīgas centrā visus padomju okupācijas gadus un šobrīd arī simbols mūsu neatkarībai. 
Ejot gar Brīvības pieminekli, mēs nonākam Rīgas centrā. Tāpat kā Vecrīga, arī Rīgas centrs ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras un mantojuma sarakstā. Rīgas centrs ir slavens ar koka un jūgendstila arhitektūru. Latviešu valodā šo arhitektūras stilu sauc “jūgendstils”. Citās valodās tam ir daudz nosaukumu: Art Nouveau, Modernisme, Modern Style, Liberty style. Rīgā ir vairāk nekā 800 jūgendstila ēku. Par to var vairāk uzzināt Jūgendstila muzejā Klusajā centrā, kas atrodas iepretim Alberta ielai, kas tiek uzskatīta par skaistāko jūgendstila ielu Rīgā. Klusais centrs Rīgā ir slavens ar savu īpašo arhitektūru un mierpilno ikdienu. 
Netālu no Klusā centra atrodas Rīgas pasažieru osta – viena no Rīgas ostas daļām. No seniem laikiem Rīga ir bijusi ostas pilsēta, kur piestāj gan lieli kuģi, gan jahtas. Ostmalā, skatoties pāri Daugavai, var redzēt Ķīpsalu - vienu no Rīgas salām. Rīgā ir vairākas salas, piemēram, Zaķusala, Klīversala, Kundziņsala, Buļļu sala, Kazas sēklis. Daudzas no tām laika gaitā ir izveidojušās par pussalām vai pievienojušās sauszemei, tomēr rīdzinieki tradicionāli tās sauca par salām. 
Aiz Daugavas un salām ir Pārdaugava – tas nozīmē “pāri Daugavai”. Viena no skaistākajām apkaimēm Pārdaugavā ir Āgenskalns. Ja vēlaties nesteidzīgu pastaigu pa mazām, klusām ieliņām, tad Āgenskalns ir īstā vieta. Varat aiziet uz Āgenskalna tirgu, kas pēc restaurācijas ir kļuvis par Pārdaugvas sirdi. Tad apiet riņķi ap Māras dīķi (sauktu arī par Māras ezeru), iziet līkumu caur Arkādijas parku un nonākt Torņakalna dzelzceļa stacijā, kur vilcieni piestāj ik pēc brīža. Šeit jūs varat ieraudzīt pieminekli represētajiem: vagonu, kādos Latvijas iedzīvotājus četrdesmitajos gados veda izsūtījumā uz Sibīriju. 
Pārdaugava ir slavena arī ar savām muižām un muižiņām. Bieži vien tās ir devušas nosaukumu mūsdienu apkaimēm. Piemēram, Šampētera muižiņas vārdā ir nosaukts Šampēteris. Bišumuiža pat ir saglabājusies līdz mūsdienām. Pie Māras dīķa ir Altonas muiža, kurā ir muzejs latviešu dzejniekam Ojāram Vācietim. Savukārt Kalnciema ielas Hartmaņa muižā ir iekārtots veikals. Tas atrodas netālu no Kalnciema kvartāla - atjaunotajām koka mājām, kur notiek aktīva kultūras dzīve. 
Dosimies atpakaļ uz Rīgu (tā pārdaugavieši sauc Daugavas labo krastu) pa Salu tiltu, kas iet pāri Zaķusalai. Uz šīs salas ir izvietota Latvijas Televīzijas ēka un Televīzijas tornis. Tas ir augstākais televīzijas tornis Eiropas Savienībā. Tā augstums ir 308 metri. 
Kad nobraucam no Salu tilta, tad esam nonākuši Maskačkā vai Maskavas forštatē, Maskavas priekšpilsētā. Visievērojamākais objekts ir Spīķeri - senu noliktavu kvartāls, kurā mūsdienās ir izveidots radošais kvartāls. Blakus spīķeriem ir Rīgas Centrāltirgus – viens no lielākajiem tirgiem Eiropā ar milzīgajiem paviljoniem. Šie paviljoni savulaik tika celti dirižabļiem, kurus latvieši sauc par cepelīniem. Rīgas Centrāltirgū var nopirkt gandrīz visu, un tā ir iecienīta tūristu apmeklējumu vieta. 
Bet mēs dosimies tālāk uz Autoostu un Dzelzceļa staciju. Dzelzceļa stacijas laukumā slejas pulkstenis, kas ir viena no Rīgas vizītkartēm. Bieži vien tieši šeit atbraucēji tiekas ar sagaidītājiem. Īpaši svarīgi tas bija laikos, kad nebija mobilo telefonu. No šī laukuma ielas ved uz visām Rīgas daļām, un viena - uz Grīziņkalnu. Grīziņkalns ir sens strādnieku rajons ar īpašu arhitektūru un parku, kurā atrodas skeitborda laukums. Blakus parkam ir Daugavas stadions - vieta, kur notiek sporta sacensības, un reizi piecos gados Deju svētki. Deju svētki notiek Daugavas stadionā, bet Dziesmu svētki - Mežaparka lielajā estrādē. 
Mežaparks ir viena no skaistākajām Rīgas apkaimēm. Bez Lielās estrādes, kuru tagad saucam par Sidraba birzi, Mežaparkā atrodas arī Rīgas Zooloģiskais dārzs, saukts arī - zoodārzs. Tā ir viena no iecienītākajām atpūtas vietām ģimenēm ar bērniem. Dažreiz cilvēki izvēlas atpūsties Mežaparkā. vietā, kas līdzinās mežam, bet sniedz dažādas izklaižu iespējas – tur var braukt ar riteņiem, skrituļot, vai vienkārši doties garās pastaigās. Bērniem patīk karuseļi. 
Netālu no Mežaparka atrodas Meža kapi, arī Brāļu kapi. Brāļu kapi ir karavīru kapi. Tur guļ dažādu tautību un dažādos 20.gadsimta karos karojošie karavīri. Šodien mēs varam izstaigāt kapus un pieminēt bojāgājušos. Īpašas emocijas šajā vietā rada tēlnieka Kārļa Zāles veidotais arhitektoniskais ansamablis. Centrālais objekts ir sievietes skulptūra “Mātei Latvijai”. Šo skulptūru vislabāk ir vērot no paaugstinājuma, kur deg mūžīgā uguns kā piemiņa kritušajiem.
Ja vēlaties garu pastaigu, kas stāsta pa latviešu kultūru un vēsturi, jums noteikti jādodas uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Latvieši to sauc vienkārši par Brīvdabas muzeju. Šeit var apskatīt senas ēkas un to iekārtojumu no visas Latvijas, uzzināt par latviešu kultūru. Brīvdabas muzejā bieži notiek pasākumi, kuros var piedalīties visa ģimene. Tie ir gadskārtu svētki. Lielākais notikums ir vasarā, kad muzejā notiek Gadatirgus. Tad sabrauc amatnieki no visām Latvijas malām un notiek lielā tirgošanās. 
Tomēr visgarākās pastaigas Rīgā ir iespējamas gar jūru, pareizāk Rīgas jūras līci. Pie jūras atrodas četras apkaimes: Vecāķi, Mangaļsala, Daugavgrīva un Buļļi. Vecāķu pludmale ir vispiemērotākā ģimenēm - tā ir labiekārtota un var lepoties ar Zilo karogu. Zilais karogs pludmalēm nozīmē tīru ūdeni, tīru piekrasti un drošu, un zaļu atpūtu. Ar šo karogu var lepoties arī Vakarbuļļu pludmale, kas atrodas otrā Daugavas pusē. Mangaļsalas pludmale ir īpaša vieta pastaigām un kuģu vērošanai. Te ir iespēja aiziet uz molu, kas iestiepjas jūrā, un, ja palaimējas, tad var redzēt, kā kuģis ienāk ostā vai iziet jūrā. Mangaļsalas pludmalē jūrā var redzēt arī pie Latvijas krasta vētrā nogrimuša betona kuģa atliekas.
Savukārt Daugavgrīvā, kas ir tieši pretim Mangaļsalai, var doties ekskursijā uz Daugavgrīvas cietoksni. Tas ir viens no lielākajiem un vecākajiem cietokšņiem Latvijā. Cietoksnī var daudz uzzināt par kariem, kas ir skāruši Rīgu. Tas ir bijis nozīmīgs nocietinājums līdz pat otrajam pasaules karam. 
Bet tagad dosimies atpakaļ uz centru - pāri Vanšu tiltam gar Ķīpsalu esam atpakaļ centrā, kur pa labi ir Vecrīga, bet pa kreisi - Nacionālais teātris, kas priecē rīdziniekus ar savu krāšņo un skaisto arhitektūru. Dodieties Vecrīgas ieliņās, sajust Rīgas vēsturi un iedzert tasi kafijas kādā kafejnīcā! Patīkamu atpūtu un iepazīstiet Rīgu un tās apkārtni!